Ar piemiņas izstādi “Inga. Vecpiebalgas zēns” mākslinieks Indulis Zvagūzis savas 95. dzimšanas dienas gadā un teju trīsdesmit gadus pēc aiziešanas mūžībā simboliski atgriežas dzimtajā pusē. Izstāde paver plašu ieskatu visai maz zināmajā un, iespējams, pietiekami nenovērtētajā Induļa Zvagūža radošajā daiļradē – pirmo reizi plašākai auditorijai tā piedāvā ne tikai iepriekš publiski neeksponētus mākslinieka darbus akvareļa un eļļas tehnikā no viņa ģimenes un vairāku Latvijas muzeju kolekcijām, bet arī atklāj viņa daudzveidīgo un ražīgo darbību grāmatu ilustrācijas jomā.

Vecpiebalgā dzimušā mākslinieka Induļa Zvagūža (ģimenē, draugu un kolēģu lokā dēvētu par Ingu, tāpēc arī tāds izstādes nosaukums) radošā telpa bija ļoti plaša – viņš darbojās grafikā, glezniecībā, grāmatu un periodisko izdevumu ilustrācijā. Iespējams, zināmākā ir tā viņa daiļrades šķautne, kas saistīta ar grāmatu ilustrācijas mākslu – ilgstošiem mākslinieciskā redaktora pienākumiem izdevniecībā “Liesma”, sadarbību ar “Zinātnes” un “Zvaigznes” apgādu. Viņa veidoto ilustrāciju “zelta fonds” lielā mērā saistīts ar bērnu literatūru – Raiņa “Puķu lodziņu” (1965), brāļu Grimmu “Ansīti un Grietiņu” (1972), Andersena “Princesi uz zirņa” (1970), Kārļa Skalbes “Kaķīša dzirnavām”(1974).

Izstādes neatņemama sastāvdaļa ir arī speciāli šim mērķim izveidota saturiski bagātīga un daudzslāņaina videofilma “Inga” (režisore Aiva Ādamsone) – emocionāli dokumentāls, laikabiedru, tuvinieku un kolēģu atmiņu, kino un foto materiālu caurvīts vēstījums par mākslinieka spilgto personību, radošo mantojumu un viņa dzimtās Vecpiebalgas dziļo nospiedumu dzīvē un darbos.

Būtisku atbalstu izstādes un filmas izveidē sniegusi mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne, piešķirot to saturam ne tikai Induļa Zvagūža radošā mantojuma dimensiju, bet arī Latvijas mākslas kultūrlaika plašāku tvērumu. Šo izstādi – veltījumu mākslinieka radošajam mūžam, sadarbībā ar Cēsu muzeja darbiniekiem, sarūpējusi viņa meita Ilze Zvagūze – Parsons.