Sestdien, 3. oktobrī, Cēsīs, mākslas telpā “Mala” notiks Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 160. jubilejai veltīts “Zvārguļa Festivāls”. Konference, dzejas iestudējums un lasījumi, eksperimentāls mūzikas priekšnesums.

PROGRAMMA

1. Festivāla atklāšana
2. Akadēmisko lasījumu cikls “Zvārgulis laikā un starp laikabiedriem”. Lasījumus sagatvo Māra Grudule un Ivars Šteinbergs.

• Edvards Treimanis-Zvārgulis un sava laika literārā vide
• Zvārgulis un Veidenbaums: tuvības, atšķirības, dialogi
• Satīra, epigramma un publiskā balss: kā lasīt Zvārguli šodien?

3. Dzejas lasījumu programma “Trīs Zvārguļa balsis”

Festivāla centrālā literārā daļa ir dzejas lasījumi, kas veidoti kā nosacīti skatuviska programma trīs blokos:

• Zvārgulis nopietnais — pilsoniskā, sociāli jūtīgā un pārdomu dzeja
• Zvārgulis dzēlīgais — satīra, ironija un īsā forma
• Zvārgulis personiskais — liriskāki, klusāki un mazāk zināmi teksti

Lasījumos piedalās dzejnieki Māra Ulme, Edvards Kuks, Amanda Kaufmane, Normunds Bolužs, Valters Liberts Muzikants. Uz pasākumu tiek aicināti jaunākās paaudzes dzejnieki, lai radītu mūsdienīgu skatījumu uz vairāk nekā gadsimtu seno Zvārguļa daiļradi.

4. Epigrammu duelis

Viens no festivāla īpašajiem notikumiem ir epigrammu duelis – performatīvs divu balsu lasījums, kurā aktieri Artis Jančevskis un Gusts Ābele mainās ar Zvārguļa epigrammām un īsajiem satīriskajiem tekstiem.

Šī forma programmā ienes humoru, skatuvisku dinamiku un aktualizē Zvārguli kā vienu no spilgtākajiem epigrammas pārstāvjiem latviešu literatūrā. Epigrammu duelis veicina festivāla atpazīstamību un padara to par dzīvu, autentisku kultūras notikumu, nevis tikai piemiņas sarīkojumu.

5. Muzikālā programma “Dziedāt Zvārguli”

Muzikālā jaunrade un diskžokeju uzstāšanās

• Uz Latvijā zināmās post-roka grupas “TESA” dalībnieku bāzes veidotās eksperimentālās apvienības koncertprogramma, kurā skanēs īpaši festivālam veidoti aranžējumi, iekļaujot Zvārguļa tekstus
• Diskžokeju dueta “Fenomenālais DJ duo” (Gerda Medne un Krista Kaufmane) programma

Radošā vīzija un konteksts

Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) bija populārs un ražīgs sava laika rakstnieks, īpaši pazīstams ar satīrisko dzeju, epigrammām un kalendāru veidošanu. Lai gan šāds rakstības stils mūsdienās nav plaši izplatīts, tas ir pelnījis padziļinātu izpēti un rekontekstualizāciju.

Sociālo tīklu laikmetā, kurā pieaug polarizācija sociālos un politiskos jautājumos, ir būtiski apzināt dažādus literāros komentāru un kritikas izteiksmes veidus, īpaši tos, kas saistīti ar lokālo vēsturi.

Īpašu vērtību festivālam piešķir Treimaņu ģimenes iesaiste – Zvārguļa mazmazbērni uztur viņa būvētās mājas Leukādijas un aktualizē viņa daiļradi. Festivāls ir turpinājums vairāku gadu pasākumu sērijai ar uzticīgu apmeklētāju loku.

Jaunie literāti un kultūras mantojuma sintēze

Festivāla dalībnieku izvēlē uzsvars likts uz jaunajiem literātiem, kuru radošā pieredze performancē (Māras Ulmes un Amandas Kaufmanes performanču darbi, Normunda Boluža dzejas slamu pieredze u.c.) ļauj radīt mūsdienīgu, dinamisku un profesionālu skatījumu uz Zvārguļa tekstiem.

Šāda pieeja veido abu laikmetu sintēzi – vēsturiskā literāta darbs tiek interpretēts caur mūsdienu balsīm, radot izglītojošu, kultūras mantojumu saglabājošu un vienlaikus izklaidējošu pieredzi.

Auditorija un tradīcija

Zvārguļa Festivāla pasākumus vēsturiski apmeklē arī vecāka gadagājuma auditorija. Jauno literātu darbs, pasniegts caur Zvārguļa prizmu, rada tiltu starp paaudzēm, padarot mūsdienu dzeju vieglāk uztveramu un cienījamu.

Kā veiksmīgu analoģiju var minēt Satori akciju “Rainis. Reloaded”, kurā dzejnieki radīja parafrāzes un atbildes Raiņa tekstiem.