Sestdien, 22. novembrī, plkst. 16.00 Pasaules latviešu mākslas centra Sīpoliņa galerijā tiks atklāta Pētera Kārkliņa darbu izstāde. Izstāde būs apskatāma līdz 2026. gada 22. jūnijam.

Pētera Kārkliņa mazajos, hermētiskajos zīmējumos tiek fiksēti satraucoši procesi, kas norisinās tieši zem cilvēka dzīves virskārtas. Viņa organisko formu sarežģītība atbilst mākslinieka pedantiskajai piezīmju sistēmai – uz katras lapas aizmugures viņš rūpīgi atzīmē darba tapšanas laiku un apstākļus. Šie viscerālie tēli šķiet ne vien šķidri, plūstoši bet arī reizēm baisi; kopā ar skopajām, lakoniskajām piezīmēm par datumiem un vietām tie veido intensīvu, koncentrētu pārdomu kopumu par laika ritējumu un mirstības procesiem.

Pēteris Kārkliņš dzimis 1945. gadā Austrumvācijā. 1951. gadā viņa ģimene emigrēja uz Čikāgu, kur viņš studēja gravējumu un tēlniecību. Vairākus gadus viņš strādāja kā arhitektūras modeļu veidotājs, bet, kad šo profesiju aizstāja dator­modelēšana, viņš kļuva par apsargu dažādās vietās Čikāgā. Zīmējumi, kas skatāmi šajā izstādē, tapuši vilcienos, braucot uz darbu un no tā, kā arī pie rakstāmgalda nakts maiņās.

Daži latviešu diasporas mākslinieki savos darbos pievērsās nostalģijai un zaudējuma izjūtai, citi centās pieņemt sava laika avangarda kustības. Taču Kārkliņa darbi ir tik unikāli un savdabīgi, ka tie pastāv ārpus jebkādiem vēsturiskajiem naratīviem uz jebkura kontinenta. Daļeji ejot Maksa Ernsta un Salvadora Dalī pēdās, vienlaikus pētot mūsu zemapziņu un neaptveramo dabas pasauli, kuru civilizācija cenšas noturēt tālāk no sevis, Kārkliņš ir radījis savu unikālu, viena cilvēka mākslas kustību. To raksturo dīvaina, satraucoša vizuālā valoda, neparasts radošais process un jauna vērtību sistēma, ar kuras palīdzību viņš definē savu, biedējošo skaistuma izpratni.

Kārkliņš ir piedalījies izstādēs vairākās vadošajās galerijās Amerikā, un par viņa darbiem ir rakstījuši daudzi mūsu laika vadošie Jungiāņu filozofi.

Šī būs pirmā reize, kad viņa darbi tiks eksponēti Latvijā.