Sestdien, 22.jūnijā, Cēsīs ar plašu un daudzveidīgu norišu programmu tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju simtgades 22.jūnija dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks – ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ.

PROGRAMMA

Svētku programma ir ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki tiks atklāti Cēsu dzelzceļa stacijā plkst.11.00, kur Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sagaidīs Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Igaunijas Valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu, lai kopīgi apskatītu Igaunijas bruņuvilcienu “Brīvība”. Pēc svētku atklāšanas pasākums turpināsies Vienības laukumā, ar militāro parādi, kuru pieņems abu valstu prezidenti. Parādē piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris ar defilē programmu. Pēc militārās parādes Vienības laukumā sāksies koncerts “Ar dziesmu dzīvībā”. Koncerts pulcēs dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums aizraus ar mūsdienīgu programmu.

No plkst.13.30 Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. No Vienības laukuma līdz Līvu laukumam varēs klausīties un skatīties notikumus no Cēsu pulka Skolnieku rotas vēstures un iepazīt mūsdienu varoņus digitālajā performancē “Par spīti bailēm”. Tāpat uz Rīgas ielas būs “Frontes darbnīca”, kur būs iespēja izgatavot piemiņas gredzenus, kādus nēsāja laikā, kad norisinājās Cēsu kaujas, kā arī pārbaudīt savu spēkus dažādās aktivitātēs.

Svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija, kā allaž notiks Pirtsupītes gravā un sāksies plkst.16.00. Rekonstrukcijas kaujas vadītājs būs Jānis Jeļisejevs, kara vēstures un rekonstruktoru biedrības “Kurland” vadītājs. Kauju tuvcīņu horeogrāfi būs Kārlis Neimanis un Laura Nolvaka (Igaunija)Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Kaujas rekonstrukcijas beigās, svinot Latvijas un Igaunijas armijas uzvaru, orķestru pavadībā visi tiks aicināti doties uzvaras gājienā uz Vienības laukumu, kur plkst.17.00 sāksies Uzvaras balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri “Cēsis”.

Dienas noslēgumā, plkst.18.00, koncertzālē “Cēsis” izskanēs Karla Orfa monumentālā oratorija Carmina Burana, ko atskaņos apvienots Latvijas un Igaunijas koris, solisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Vairāk par koncertu lasi ŠEIT.

Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15.jūnija līdz 22.jūnijam apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu “Brīvība”. Neatkarības kara vēsturi apmeklētājiem atdzīvinās ekspozīcija un gidu stāstījums, kā arī speciāli šim notikumam radīta izglītojoša spēle. Vilciena apmeklējums un ekskursijas bezmaksas.

Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – Kristu Burāni, Mārtiņu Eihi, Rūdolfu Baltiņu un Jolantu Sausiņu.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Pirmais gads”, kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā.

Režisora Kaspara Gobas vadībā tapusi dokumentālā filma par Cēsu kaujām, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē.

Cēsu kauju simtgadei veltītie notikumi iekļauti Latvijas valsts simtgades programmā, tos Cēsīs rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.