Atzīmējot Latvijas valsts ģerboņa 100 gadus, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā valsts svētku nedēļā no 17. novembra tiek atvērta valsts ģerboņa vēsturei veltīta izstāde.

Izstādē sniegts ieskats valsts ģerboņa ģenēzes un pielietošanas jautājumos, kā arī akcentēts mūsu novadnieku devums Latvijas valsts ģerboņa veidošanā un popularizēšanā. Izstāde paredzēta ilglaicīga, to plānots izmantot arī skolu mācību procesā.

Latvijas valsts ģerboņa dzimšanas diena ir 1921. gada 15. jūnijs, kad Latvijas Satversmes sapulce pieņēma “Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni”. Valsts karogs un ģerbonis ir simboli, kas radīti, lai mūs vienotu. Ja par sarkanbaltsarkano karogu parlamentā un sabiedrībā diskusiju nebija, tad ģerbonis gan tā tapšanas, gan apstiprināšanas laikā izraisīja asas domu apmaiņas. Līdzīgi kā karogam tā arī ģerbonim bija sava priekšvēsture. Izstādē par to stāsta gan 1918. gada decembrī Tautas padomē apstiprinātais Burkarda Dzeņa ģerbonis, kuru mēs pazīstam arī kā “saules ģerboņa emblēmu”, gan 1921.gada jūnijā pieņemtā ģerboņa atsevišķu elementu vēsturiskās izcelsmes aspekti. Izstādē pirmo reizi aplūkojamas dokumentālas liecības par ģerboņa izstādes konkursā godalgotajiem autoriem, kā arī materiāli, kas parāda kāpēc un kā aktualizējās jautājums par ģerboņa līdzautoru mākslinieku Vili Krūmiņu.

Sabiedrībā ir interese gan par Latvijas heraldiskajiem simboliem, gan personībām, kuru darbs un dzīve ir bijusi saistīta ar vienu no valsts galvenā simbola – valsts ģerboņa veidotājiem un popularizētājiem. Saistībā ar Latvijas valsts ģerboņa izveidi 1921. gadā īpaši pieminams izcilais grafiķis profesors Rihards Zariņš (1869–1939). Viņš bija ne tikai valsts ģerboņa autors, bet arī viens no redzamākajiem jaunā ģerboņa ieviesējiem dzīvē un popularizētājiem (metāla naudas – santīmi un lati, papīrnauda, pastmarkas, citi vērtspapīri un diplomi ). Rihards Zariņš bērnību un sākumskolas gadus pavadījis Līgatnē, mācoties papīrfabrikas skolā. Viņa ģimene pēc atgriešanās no Krievijas 1919. gadā dzīvoja Cēsīs un dēls Jānis Zariņš cīnījies Cēsu pulka Skolnieku rotas sastāvā Cēsu kaujās.

Valsts ģerboņa tapšanas un ģenēzes stāstu izstādē turpina stāstīt arī mūsu novadnieku, Latvijas Atbrīvošanas kara dalībnieku Markusa Gailīša un Artūra Ozola darbība valsts ģerboņa izstrādei izveidotajā Satversmes komisijā, Cēsu un novada kultūrvēsturē tādu nozīmīgu mākslinieku kā Kārļa Brencēna, Kārļa Krauzes un Harija Gricēviča ieguldījums valsts ģerboņa popularizēšanā vērtspapīru, naudas zīmju, pastmarku un citu valstiski svarīgu dokumentu izstrādāšanā. Savukārt cēsnieka, kultūrvēsturnieka, Skolnieku rotas karavīra Kārļa Dzirkaļa mūžs bija veltīts gan valsts karoga, gan ģerboņa pētniecībai un popularizēšanai. Viņa savāktās liecības kā nenovērtējams dāvinājums ir nonākušas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Izstādē sniegts arī ieskats ģerboņa pielietošanā bēgļu gaitās un trimdā pēc Otrā pasaules kara, kā arī iezīmēts sarežģītais ģerboņa atgūšanas ceļš Trešās Atmodas gados un peripetijas ar tā nostiprināšanu atjaunotās Latvijas Republikas likumdošanā.

Izstādes autori izsaka pateicību galvenajam sadarbības partnerim Latvijas Valsts vēstures arhīvam, kā arī Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Latvijas Kara muzejam, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejam, Latvijas sporta muzejam, Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Muzejam un pētniecības centram Latvieši pasaulē (LAPA) par sniegto informāciju un izstādē izmantotajiem materiāliem.

Izstādes autors: TĀLIS PUMPURIŅŠ
Izstādes kuratore: VIJA ROZENTĀLE
Izstādes mākslinieks: DAINIS ANDERSONS

Izstāde apskatāma līdz 2022.gada 28.februārim. Ieeja tikai ar Covid-19 sertifikātiem.