Āraišu muzejparka attīstības līkloči piecdesmit gados.

10. septembrī no pl. 11:00 Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas notiks publiskā diskusija “Āraišu muzejparka attīstības līkloči piecdesmit gados”. Diskusiju vadīs kultūras žurnālists Edgars Raginskis. Sarunā piedalīsies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, bijušais Gaujas Nacionālā parka darbinieks un Āraišu muzejparka vadītājs Indulis Zvirgzdiņš, arheologa Jāņa Apala tuvinieki un līdzgaitnieki – arheoloģe Zigrīda Apala un vēsturnieks Gints Apals, arhitekte Vija Caune un citi muzejparka koncepta veidotāji un Āraišu kultūrvēstursikā mantojuma pētnieki.

Šogad aprit piecdesmit gadi kopš Latvijas PSR Ministru padome 1973.gada 14.septembrī pieņēma Gaujas nacionālā parka ģenerālshēmu, kurā “Āraišu muzejparks” tika uzskatāms par funkcionālu zonu. Tomēr vēsture aizsniedzas vēl tālāk.

1965.gadā aizsākas pirmie arheoloģiskie izrakumi uz Āraišu ezera saliņas un tie turpinās līdz pat 1969.gadam. Izcilie izrakumu atklājumi piesaista gan profesionāļu, gan tūristu interesi. 1960 – to gadu beigās ezerpils pētniekam, arheologam Jānim Apalam kopā ar domubiedriem rodas iecere izveidot Āraišos muzejparku. Ideju par muzejparka izveidošanu atbalsta un 1971.gadā Cēsu darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja pieņem lēmumu par Vidzemes muzejparka “Āraiši” izveidošanu Drabešu ciemā. Tā sakarā tiek noorganizēta darba grupa Cēsu rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Vītola vadībā. Darba grupa, kuras sastāvā bija arhitekti Vija Caune, Dzintars Driba, arheologi – Zigrīda un Jānis Apali, ģeogrāfe un ainavas pētniece Aija Melluma, izveidoja muzejparka teritorijas aprises un galvenos muzejparka attīstības virzienus. Tika izlemts muzejparka teritoriju, 1010,3 ha platībā, iekļaut Gaujas Nacionālā parka sastāvā, un šīs atpūtas un rekreācijas zonas uzdevums būtu zinātniski izglītot apmeklētājus kultūrvēsturē, sākot no senseniem laikiem līdz mūsdienām. Ģeogrāfe, ZRA “Silava” darbiniece, kā arī ilgadēja Āraišu kultūrainavas un apvidus pētniece Aija Melluma savā darbā Gaujas nacionālais parks (1987.gads) par periodu, kad Āraišu muzejparks bija GNP sastāvā, raksta: “(..) tika ievākti vēstures dati par muzejparka attīstības vēsturi uz vispārējā Vidzemes un Latvijas PSR vēstures fona, sastādīta Āraišu zonas kultūrvēsturisko pieminekļu kompleksu saraksts un izstrādāts Āraišu zonas kultūrvēsturiskais raksturojums.”

Tomēr līdz šim neatbildēts ir palicis jautājums – kādēļ 1983.gadā Gaujas Nacionālais parks atsakās no Āraišu muzejparka? Vai Gaujas Nacionālajam parkam Latvijas Padomju republikas līmenī pietrūka finansiālu līdzekļu muzejparka labiekārtošanai, kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai un ezerpils rekonstrukcijai? 1983. gada 1. septembrī tiek pieņemts Latvijas PSR Ministru padomes lēmums Nr. 516 “Par arheoloģijas pieminekļa – Āraišu ezera apmetnes – saglabāšanu”, kurā noteikts, ka turpmāk “Āraišu parks – muzejs” kļūs par Cēsu vēstures un mākslas muzeja filiāli. Laikā, kad Āraišu muzejparku pārņem muzejs, lielākais darbs pie Āraišu zonas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes bija jau izdarīts, kā arī arheoloģiskā izpēte bija jau noslēgusies. 1980. gadā tiek izstrādāts galējais arhitekta Dzintara Dribas Āraišu ezerpils rekonstrukcijas projekts, savukārt 1984.gadā tiek izstrādāts ZRA “Silava” “Āraišu muzejparka attīstības ģenerālplāns”. Par spīti Kultūras ministrijas lēmumiem un rīkojumiem, Cēsu rajona institūcijas nesteidzās ar ezerpils rekonstrukciju. Celtniecības materiāli netiek piegādāti laikā, kā arī to kvalitāte neatbilst vispārējām kvalitātes prasībām.

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu un privatizāciju “Āraišu muzejparka” ideja nerealizējas. “Āraišu muzejparka” koncepcija laika gaitā reducējas uz tagadējo Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka teritoriju, kas tiek atsavināta Cēsu Vēstures un mākslas muzejam un nodota Kultūras ministrijas īpašumā, bet to apsaimnieko, 1993.gadā dibināta organizācija “Āraišu ezerpils fonds”.

Šodien par “Āraišu muzejparka” teritoriju liecina straujā tūrisma attīstība un Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā Nr. 6116 “Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve” teritorija, kas sakrīt ar agrākām muzejparka aprisēm. Ikdienas valodā šī teritorija joprojām tiek dēvēta par “Āraišu muzejparku”.

Muzejparka izpēte ir interesanta un tās attīstībā un izveidē ir piedalījušies zinātnieki, kultūrvēsturnieki, etnogrāfi, arhitekti, ģeogrāfi un citu jomu speciālisti. Viņu ieguldītais darbs ir apkopots memorandā, ģenerālplānos, kā arī daudz no pētītā guļ vēstures arhīvos. Kāds muzejparka veidošanās laikā bijis politiskais fons un vai tam bija kāda nozīme vietas attīstības gaitā? Kā izmantot paveikto mūsdienās? Vai “Āraišu muzejparka” teritroija vēl mūsdienās slēpj pietiekami daudz kultūrvēsturisko vērtību?

Lūgums, reģistrēt savu ierašanos, paldies!

Papildus informācijai:

Dārta Dzenīte

Darta.dzenite@cesunovads.lv

25665528