Uz patiesiem dzīves stāstiem balstītā izrāde “Lākturu dedzinātāji II ” jeb cēsnieku stāsti turpinās!

2024.gada 8.decembrī Vidzemes koncertzālē CĒSIS atkal būs sirsnīga satikšanās ar zināmām un nesatiktām personībām, sajūtot laika ritējumu arī dziesmās, senās fotogrāfijās un vizuālās liecībās.

Matiasa Jansona skulptūras “Gadsimtiem ejot” (tautā saukta arī par Laika veci) iedvesmoti, Cēsu teātra aktieri pētījuši un izzinājuši , dažādos laikos un sociālās sistēmās dzīvojošu cēsnieku- personību dzīves stāstus, kuru esamība iedvesmo un liek novērtēt dzīvi. Un nebeidzami uzdot sev jautājumus par cilvēka eksistences jēgu, brīvību, gribas brīvību, dzīvību, nāvi, eksistences absurdu un mīlestību. Izrādes pamatā nav dramaturģisks materiāls, bet pašu radīts uz pētījumiem, dokumentāliem stāstiem.

LĀKTURU DEDZINĀTĀJS (Jānis Gabrāns) apturēs laiku un uz mirkli izgaismos epizodes no šādu cēsnieku dzīvēm kā sieviešu ģimnāzijas dibinātāja Kristīne Apkalne, mēmā kino aktrise Katrīna fon Zīvers, Cēsu pils viduslaiku zāļu sieva Līga Eglīte, bijusī Priekuļu pagasta pārvaldes vadītāja Māra Juzupa, dziedātāja Lama Vaikule, komponista Alfrēda Kalniņa māte Rozālija Kalninga, cimdu adītāja, filozofe, stāstniece Jette Užāne, puķu audzētāji un dvēseļu kopēji Guna un Jānis Rukšāni un fotogrāfe Sintija Cērpiņa.

Cēsnieku personību tēlos iejutīsies Cēsu teātra aktieri Iveta Daiga, Ilze Jansone, Inese Romka, Dace Lezdiņa, Inuta Briede, Vēsma Lukstiņa, Māra Majore, Iveta un Jānis Gabrāni, Jana Kļaviņa, bet gandrīz visi Cēsu teātra aktieri piedalīsies skatuviskajos notikumos un atraktīvajās dziesmās.

Izrādei muzikālo noskaņu veidojis teātra muzikālais vadītājs Juris Krūze ar R.Paula, Z.Liepiņa, A.Kalniņa, Ivčika un populāro mūzikas grupu Rīmdari, Līvi, Putnu balle dziesmām.

Režija -Edīte Siļķēna

Muzikālais vadītājs -Juris Krūze

Kustību konsultante Rita Lūriņa

Vizualizācija, scenogrāfija, foto, video – Uģis Sirmais, Sintija Cērpiņa

Leģenda vēsta, ka “Senos laikos Cēsīs dzīvojis tāds vīrs -kad pilsētnieki devās pie miera, viņš staigāja pa pilsētu ar nūju un mūžam gailošo, spožo lukturi. Visi zināja, kamēr šis vīrs staigās pa pilsētas ielām, ir droši un mierīgi. Kādu nakti vīrs pazuda… Ja kādā pilsētas šķērsielā reiz satiksiet vīru ar nūju un lukturi rokā – spodriniet luktura stiklus, tā gaisma vienmēr rādīs drošu ceļu jūsu labajām domām, sapņiem un darbiem!”