KoncertsVoxClara

Guntars Prānis un senāsmūzikasansamblisScholaCantorumRiga

Programmā VOX CLARA iekļauta viduslaiku mūzika – gregoriskie dziedājumi un dažādi vēlīno repertuāru paraugi, kas atspoguļo atskaņošanas praksi dažādās Eiropas pilsētās vēlīnajos viduslaikos. Tas ir laiks, kad sakrālajā mūzikā vēl joprojām dominē gregoriskais korālis, taču paralēli eksistē dažādi paraliturģiskas un sekulāras mūzikas žanri, kur ārkārtīgi svarīga loma ir improvizācijai un attiecīgās lokalitātes mūzikas tradīcijai. Visi šie žanri savstarpēji nemitīgi mijiedarbojās. Tas ir tikai mīts, ka viduslaikos tika atskaņots tikai tas, kas rakstīts nošu manuskriptos, tie bieži vien bija domāti tikai kā atcerēšanās palīgs un praksē liela loma bija improvizācijai. Šodienas plašie pētījumi un vēsturiski informētas atskaņošanas prakse pierādījusi, ka bieži tieši tas, ko rakstiski nevarēja fiksēt, mūzikai piešķīra dziļāko jēgu, ekspresivitāti un smalkumu. Tikai tā viduslaiku cilvēks nonāca pie mūzikas valodas, kas tam bija svarīga un palīdzēja dzīvot.

Koncertā izskanēs mūzika no vairākām Eiropas pilsētām, taču akcents likts uz Ziemeļeiropas mūzikas tradīciju Hamburgā, Rīgā un Lundā, kā arī Limožas bagātīgo agrīnās daudzbalsības mantojumu. Katra no šīm pilsētām viduslaikos bija spilgta savās kultūras dzīves izpausmēs, kur arī mūzikas rokrakstiem ir savas spilgtas, atšķirīgas iezīmes. Caur šiem kontrastiem ierakstā nojaušams un piedzīvojams vēlīno viduslaiku Eiropas krāšņs un daudzveidīgs mūzikas dzīves norišu atspulgs.

Dažādās Eiropas pilsētās konkrētās mūzikas izpausmes varēja būt ļoti atšķirīgas. Līdzīgi tradicionālajai mūzikai, arī viduslaiku sakrālajā mūzikā viens un tas pats dziedājums katrā vietā skanēja atšķirīgi. Tas bija atkarīgs no lokālās mūzikas gaumes, tradīcijas, pieejamajiem instrumentiem, arhaiskās daudzbalsības praksēm un tautas valodas, kas blakus latīņu valodai aizvien vairāk vēlīnajos viduslaikos “parādās” gan sakrālajā, gan sekulārajā mūzikā. Koncertā dzirdamajā interpretācijā izmantoti latviešu tradicionālajā mūzikā dokumentētais instruments ratalira, dzirdama agrīnā latviešu valoda, kā arī izmantoti tradicionālās dziedāšanas elementi.

Jau vairāk nekā divus gadu desmitus ansamblis Schola Cantorum Riga ir gregoriskā korāļa un cita senlaiku repertuāra aktīvs atskaņotājs, interpretāciju balstot uz senāko neimu rokrakstu studijām. Laika gaitā Schola Cantorum Riga attīstījusi ļoti plašu un daudzveidīgu repertuāru. Apvienības galvenais mērķis ir atskaņot mūziku augstā mākslinieciskā un profesionālā līmenī, un tas atspoguļojas grupas daudzajos koncertos Latvijā un ārzemēs,kā arī regulāros ierakstos. Lai gan Schola Cantorum Riga atskaņo galvenokārt viduslaiku mūziku, mūziķi nereti iestudē arī mūsdienu komponistu darbus (Rihards Dubra, Henings Somerro, Niks Gothams, Renāte Stivriņa u. c.), kas nereti veltīti tieši viņiem.

Viena no nozīmīgākajām grupas koncertvietām ir Rīgas Doms, kur realizēti neskaitāmi koncertu projekti, kas ietver gan seno mūziku,gan mūsdienu komponistu darbu pirmatskaņojumus. Grupa regulāri piedalās koncertos un senās mūzikas festivālos Latvijā un ārzemēs, kurbaudījusi nedalītu klausītāju uzmanību Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Polijā, Norvēģijā, Somijā,Igaunijā,Lietuvā un citur.

2017.gadā Schola Cantorum Riga par izcilu sniegumu tika nominēta Latvijas Lielajai mūzikas balvai.