Grāmatas “Ливенцы в Белой борьбе” (“Līvenieši Baltajā cīņā”) atvēršana

Vieta Cēsu Centrālā bibliotēka, Raunas iela 1, Cēsis, Cēsu pilsēta, Latvija

Datums

26.02.2020

Laiks

18:00

Trešdien, 26. februārī, pulksten 18.00 Cēsu Centrālajā bibliotēkā notiks grāmatas “Līvenieši Baltajā cīņā” (Ливенцы в Белой борьбе) atvēršana Latvijā kopā ar tās autoru, sastādītāju – Krievijas vēsturnieku, ģermānistu, vēstures zinātņu kandidātu Leontiju Laņņiku (Леонтий Ланник) un autora oficiālo pārstāvi – atv. pulkvežleitnantu, Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāju Ēvaldu Krieviņu. 

Latvijas Atbrīvošanas kara vēsturē līveniešu loma vēl arvien nav pienācīgi novērtēta. Bermonta-Avalova un Judeniča vārdi uz ilgu laiku aizēnoja Anatola Leonīda Līvena (1873–1937) – Mežotnes muižnieka, kņaza, Krievijas impērijas virsnieka un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieka – patieso devumu Baltijas jauno valstu tapšanā.

Starpkaru laikā netika tulkotas Vācijā izdotās Latvijas valsts veidošanas notikumu dalībnieku atmiņas. Tāpēc šajā grāmatā pirmo reizi ir publicēti tulkotie Līvena adjutanta fon Brāca (vāciski: Braatz, Kurt) atmiņu fragmenti.

Krievijā izdevniecības “Posev” izdotā grāmata bija ilgi gaidīta, jo vairāk nekā 80 gadus kņaza Anatola Līvena un viņa izveidotās vienības vēsture bija lemta aizmirstībai. Leontijs Laņņiks ir vienīgais Austrumeiropas vēsturnieks, kurš tik dziļi un pamatīgi pēta vācu “brīvkorpusu”, Baltijas Landesvēra un krievu baltgvardu vienību Baltijā vēsturi. Viņš no vācu valodas ir tulkojis visu tā laika notikumu dalībnieku atmiņas. Jāatzīmē, ka vairums pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu grāmatas tika rakstīts “vecajā drukā”, kas ļoti apgrūtina tulkošanu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas vēsturnieki grāmatas tikai pārlasa un izmanto savos pētījumos, bet pilnībā netulko.

Grāmatu, kaut arī tā ir krievu valodā, jau sen gaidīja Latvijas vēsturnieki un novadpētnieki. Autors ir izmantojis ne tikai Vācijā izdotās grāmatas, bet arī unikālus materiālus, kas nav atrodami brīvajā tirdzniecībā, oriģinālos tekstus saīsinājis un apkopojis hronoloģiskā secībā, tā padarot tos lasītājam saprotamākus.

Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība jeb “Līvena vienība” tika dibināta 1919. gada janvārī Liepājā no Baltijas un Krievijas guberņu iedzīvotājiem. Tajā netika uzņemti Vācijas pilsoņi.  1918. gada novembra beigās Baltijas Landesvērs juridiski beidza pastāvēt. Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrs Jānis Zālītis un Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijā Augusts Vinnigs parakstīja līgumu par Latvijas Zemessardzes (landesvēra) izveidošanu. Tās sastāvā bija paredzēts izveidot vācbaltu (vācu), latviešu un krievu rotas. Pēc smagās sakāves pie Inčukalna no zemessardzes pāri palika tikai pulkveža Kalpaka latviešu bataljons, kapteiņa Didorova krievu un majora fon Rādena vācu rotas.

Līvena tālāk izveidotā Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība ātri ieguva elitāras vienības slavu un to sauca par “līveniešiem”. Tā bija teicami bruņota, apģērbta un ar augstu kaujas sparu un morāli.

Līdz Rīgas ieņemšanai līvenieši karoja plecu pie pleca ar latviešu brigādi, turklāt bieži samierinot vāciešu un latviešu nesaskaņās.

Līvena vienība atradās Krievijas Judeniča Ziemeļrietumu armijas sastāvā, bet operatīvi – Baltijas Landesvēra Virsštāba pakļautībā. Apgādi pilnībā veica Vācijas valdība. Vienība no pirmās dienas karoja zem Krievijas “trikolora”, par savu galveno uzdevumu pasludinot cīņu pret boļševikiem, nevis monarhijas atjaunošanu.

Grāmatā pirmo reizi 90 gadu laikā ir izmatoti unikālās 1929. gadā Rīgā izdotās grāmatas “Līvenieša atcere” (krieviski: “Памятка ливенца”) fragmenti, kā arī agrāk nepublicēti arhīvu materiāli no Aleksandra Solžeņicina vārdā nosauktā Aizrobežu Krievu nama Arhīva fondiem.

Uz latviešiem zīmīgu vēstures lappušu atvēršanu grāmatā “Ливенцы в Белой борьбе” un sarunu ar tās autoru aicināts ikviens interesents.

Ieeja brīva.

Informāciju sagatavoja
atv. pulkvežleitnants
Latviešu Strēlnieku apvienības
Cēsu nodaļas vadītājs
Ēvalds Krieviņš